Uzņēmumiem jādeklarē iedzīvotāju kredītu maksājumi

2016. gadā stājās spēkā izmaiņas likumdošanā, ka turpmāk nebanku kredītu devējiem, kas sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus būs jāsniedz ziņas VID (Valsts ieņēmumu dienests) par klientu maksājumiem, kas pārsniedz noteiktu slieksni. Šobrīd noteikts, ka dati būs jāsniedz par tiem klientiem, kuru kredīta vai līzinga maksājums (ar procentiem) pārsniedz 360 eiro mēnesī vai 4320 eiro gadā.

Pirmā deklarācija jāiesniedz jau sākot no 2016. gada 1. februāra, ietverot ziņas par maksājumiem, kas veikti laika posmā no 2015. septembra līdz 2015. gada decembrim. Attiecībā uz šo laika posmu ir spēkā papildus nosacījums. Dati par kredītņēmēju maksājumiem jāsniedz arī tajās situācijās, kad līzinga vai kredīta maksājumu apmērs sasniedza 1440 eiro, t.i. mēnešu skaits x 360eur.

No 2017. gada komersantiem informācija par kredītņēmējiem būs jāsniedz reizi gadā (par iepriekšējo gadu) situācijās, kad aizņēmēja līzinga vai kredītmaksājuma apmērs mēnesī pārsniedza jau iepriekš minētos 360 eiro mēnesī vai 4320 euro kalendārajā gadā.

Informācijas iesniegšana VID vajadzībām jāveic, izmantojot elektroniskās deklarēšanās sistēmu (EDS), aizpildot attiecīgo anketu. Varam prognozēt, ka šie jaunievedumi ļaus VID efektīvāk un precīzāk analizēt aizņēmēju finanšu plūsmu un veikt papildus pārbaudes situācijās, kad rodas šaubas par veikto maksājumu atbilstību deklarētajiem ienākumiem. Tas ir sevišķi būtiski situācijās, kad maksātājs ir iekļauts parādnieku reģistros un ir parādā valstij vai arī ir informācija, ka viņa alga vai citi ienākumi ne tuvu neļauj realizēt minētās ieceres. Lai arī nav pieejama precīza informācija par to, cik daudzus kredītņēmējus skars minētie jaunievedumi, varam prognozēt, ka to skaits būs vairāki tūkstoši, t.sk. situācijās, kad ņemts ātrais kredīts ar sliktu kredītvēsturi, oficiāli deklarēti minimāli ienākumi, bet kredīta vai līzinga maksājumos tiek maksāti vairāk kā 360 eiro mēnesī. Papildus tam VID iegūs informāciju, kas veic kredīta atmaksu vienā maksājumā, piemēram, pārdotot nekustamo īpašumu vai kādas citas vērtīgas lietas.

Varam prognozēt, ka šo jaunievedumu rezultātā cilvēkiem, kas saņem neoficiālus ienākumus (aplokšņu algas) varētu rasties problēmas ar ienākumu pierādīšanu. Nereti daļa algas, piemēram, minimālā alga vai puse no darba algas uzņēmumos tiek maksāta oficiāli, bet ora puse skaidrā naudā. Ja kredītņēmējs nevarēs pierādīt ienākumu izcelsmi, likumsakarīgi, ka problēmas vēlāk var rasties arī darba devējam, jo valsts iestādes var pieņemt, ka tieši darba devējs ir atbildīgs par papildus neoficiālo ienākumu piešķiršanu savam darbiniekam. Praksē tas vienlaikus arī nozīmē, ka ātrie kredīti uz īsu termiņu iemantos aizvien lielāku piekrišanu, jo to atmaksa ir jāveic salīdzinoši īsā laikā un vienā vai dažos maksājumos. Ilgtermiņa aizdevumi paredz zemākas izmaksas, taču, izvēloties lielāku aizņēmumu pie nebanku kredītu devējiem būs jārēķinās, ka par to automātiski uzzinās valsts ieņēmumu dienests. Mūsu skatījumā tas nav slikti, jo tikai pilsoņi, kas maksā godīgi nodokļus patiesi rūpējas par valsts ilgtermiņa attīstību.